Cāļa spogulis

Kā es atbrīvojos no liekajiem kilogramiem!

  Cik vien sevi atceros, vienmēr esmu bijusi apaļīga. Biju izmēģinājusi vairākas diētas, pat badojusies. Spīdzināju sevi un savu organismu, taču rezultāts, kaut arī tāds tiešām bija, saglabājās uz īsu laiku, bet pēc tam viss atkal atpakaļ vecajās sliedēs, ja ne vēl trakāk. Sapratu, ka diētas nav priekš manis. Man patīk ēst! Un man patīk ēst daudz un garšīgi. Tā ir bauda! Kāpēc sev to liegt?!

 Un tad manās rokās nonāca Lolitas Neimanes grāmata par veselīgu uzturu. Vieglā, saistošā un interesantā valodā tajā ir aprakstīti galvenie veselīga uztura pamatprincipi, doti vērtīgi padomi attiecībā uz to, kā ēst un ko ēst, lai justos labi, nenodarot sev pāri. Tā nu es, pāršķirstot vēl arī dažus citus literatūras avotus, nonācu pie secinājuma, ka dzīves veids ir jāmaina par 180 grādiem! Jo, jūs taču man piekritīsiet, ka mūsu ikdiena ir zināmā mērā pat ļoti atkarīgā no tā, ko apēdam. Agrāk man dienu spēja sabojāt pat lieki apēsts picas gabals, kūka, šokolādes batoniņš u.tml. kārumi. Tagad es zinu, kā es varu to ēst nebaidoties par to, ka tas viss nosēdīsies uz maniem gurniem, vēdera, zoda u.t.t.

 Ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi, kad, kļūstot par diētas upuri, viļņveidīgi svārstījos no tievas līdz resnai ļoti īsos laika posmos, šoreiz par mērķi sev nospraudu nomest svaru, neaizliedzot sev praktiski neko, izņemot to, ko apzinos, bez kā tiešām varu iztikt, un kas turklāt ir figūrai nelabvēlīgs. Apsolīju sev, ka šim procesam jānotiek tā, lai nevienam, kas ar mani sēdēs pie viena pusdienu galda, nerastos ne mazākās aizdomas par to, ka lietas labā tiek kas darīts.

Lūk, galvenie principi, pie kuriem pieturos, no kuriem neatkāpjos, un kuri man neļauj atgūt ne kilogramu no zaudētā svara:

• režīms – ēdu 3x dienā, normālām, pat lielām porcijām, ar vismaz 4 stundu starplaiku;
• starplaikos neēdu neko, pat ne ābolus, burkānus u.c. absolūti it kā nekaitīgas lietas. Visam savs laiks! Ēdiens nav zaķis, tas nekur neaizmuks. Tas pagaidīs mūs ledusskapī, uz plaukta vai kur citur nolikts līdz ēdienreizei tajā laikā, kad tai arī ir jābūt;
• atsakos no kartupeļiem un kviešu miltu izstrādājumiem;
• cenšos ievērot dalītā uztura principus;
• būtiski palielināju savā ikdienas ēdienkartē dārzeņu un augļu devu.

Pamatošu, kāpēc viss notiek tieši šādi:

          Režīms – manuprāt, viss, kas darbojas pēc režīma, darbojas daudz pareizāk, pilnvērtīgāk, kvalitatīvāk – arī organisms kā vienots veselums un mūsu vielmaiņa.

            Ēšana starplaikos – starplaiki nepieciešami, lai kuņģis atpūstos, iztukšotos un attiecīgi nostabilizētos vielmaiņa. Stundu pirms katras nākamās ēdienreizes izdzeru lielu krūzi zaļās tējas ( vai arī ūdens), lai noskalojas uz leju tas, kas nu tur vēl ir palicis no iepriekšējās reizes. Nav ne prātīgi, ne pareizi ēst kaut ko pa virsu kaut kam. Vēderam jābūt tukšam.

            Kartupeļi un kviešu milti – ar ogļhidrātiem un cieti bagāti produkti. Tie rada smaguma sajūtu vēderā ... sajūtu, ka esi pilns un ar lielu vēderu. Taču es tā negribu ne justies, ne izskatīties. Acu priekšā stāv kartupeļu biezputra un miltu mīkla – lipīga, bieza masa. Pat no katla vai pannas to grūti atmazgāt. Tad kāpēc man ar to būtu jāaplipina sevi no iekšpuses?

            Augļi un dārzeņi – pirmkārt, tie ir veselīgi, otrkārt, kā jau šķiedrvielas, attīra mūsu organismu, stimulē kuņģa un zarnu trakta darbību, līdz ar to arī paātrina un uzlabo gremošanu. Dārzeņus jebkādā veidā vajadzētu lietot ikvienā ēdienreizē. Es ēdu kārtām – gaļa vispirms, un tikai tad – dārzeņi. Atrodoties kuņģī virs gaļas un stumjot to uz leju, ēdiens kārtās no jums arī izvadīsies. Un izvadīsies daudz ātrāk kā tas notiktu gaļas, kartupeļu (makaronu, rīsu u.c.) un mērces sajaukuma rezultātā, kas, manuprāt, gremošanu kā tādu nostopē, darbojoties pēc korķa principa. Ja tomēr ēdam otrādi – vispirms dārzeņus, bet gaļu pēc tam, tad dārzeņi ātri vien noslīd lejā, bet gaļa, kā jau gremošanai smags produkts aizkavēsies. Tādēļ labāk tomēr izvēlēties pirmo variantu.

            Dalītā uztura principi manā ēdienkartē tiek ievēroti vispārīgi, t.i., īpaši nesaspringstot, bet apmēram cenšoties saorientēties, kas ir ogļhidrāti, un kas – olbaltumvielas. Ogļhidrātus saturošie un olbaltumvielas saturošie produkti savā starpā „kaujās”. Tie ne tikai nepalīdz vienam otru ātrāk neitralizēt, bet gan rada nešķeļamus savienojumus. Gaļa kartupeļiem nepalīdzēs izvadīties no organisma, kartupeļi gaļai – arī ne. Savukārt tomāti, gurķi, kāposti, burkāni, paprika u.t.t. daļēji pat uzsūks sevī taukus no gaļas un izvadīs to laukā. Ne velti saka, ka katram kūkas gabalam pa virsu jāuzēd auglis. Princips tas pats, un arī uzdevums – neļaut šim gabalam iesēsties mūsos, bet stumt to pēc iespējas ātrāk prom ar šķiedrvielu palīdzību.

            Kas attiecas uz tauku saturu produktos, īpaši nesaspringstu, bet krējumu pērku 12%, pienu un jogurtu – līdz 2%. Sviestu nelietoju, tā vietā izvēlos Dzintara svaigo sieru ar gurķiem.

            Uz pannas eļļā gatavoju pēc iespējas mazāk. Tauki ir lipīgi. Tie pielīp, nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, ar gadiem tie apaug ar šo tauku kārtiņu un vecumdienās problēmas ar veselību garantētas. Gatavoju mikroviļņu krāsnī, jo man vienkārši nav cepeškrāsns, bet, ja tā būtu – noteikti izvēlētos cepamo papīru.

            Svētku reizēs ēdu ko sirds kāro – arī kūkas, tortes, rasolus, žāvētas vistiņas – neaizmirstu ik pa brīdim uzgrauzt pa virsu kādu dārzeni vai augli, bet principā vados pēc pārliecības – svētki ir svētki, un tie nav tik bieži, lai cimperlētos. Vienīgais, ko paturu prātā – nevajag ēst ikdienā kā svētkos, bet šīs retās reizes izjust kā patiesi īpašas!

            Šeit jūs varat nedaudz palasīt par dalīta uztura principiem:

http://www.abc-your-health.com/separatefeed.html

http://www.comp-doctor.ru/ves/ves_razd.php

http://qproduct.nm.ru/texts/razdel_pitanie.htm

http://www.dieta.lv/index.php?do=3&in=14

Lai Jums veicas!