Māmiņa, kura audzina bērniņu viena, nav vientuļa
Mūsdienās daudzi vecāki savus bērnus audzina vieni, lielākoties tās ir mātes. Ir dažādi iemesli, kāpēc tā notiek, bet jebkurai no šīm māmiņām gribas sniegt labāko savam bērniņam, lai arī tas jādara ne tikai par sevi, bet arī tēta vietā.
Skaidrs ir viens, ja māte spēj sniegt savu mīlestību bērniem viena, tad tā ir labāk, nekā ja bērni dzīvotu ģimenē ar abiem vecākiem, kur gaisā virmotu dusmas, nesaskaņas, nesaprašanās. Turklāt, lai arī, protams, bērnam gribas, lai viņa vecāki būtu kopā, neskatoties uz to, kādi viņi ir - cik labi vai slikti, tomēr arī mātes piemērs, ka arī dzīvojot bez otra pieaugušā atbalsta, iespējams būt laimīgai, sasniegt savus mērķus un sniegt savu mīlestību bērniem, bērniem parāda, ka dzīvē nepastāv tikai viens modelis. Turklāt arī, izejot grūtībām cauri, cilvēks var sasniegt iecerēto.
Tomēr kā jebkura cilvēka dzīvē, arī sieviete, kas audzina bērnu viena, saskaras ar dažādām grūtībām, un ir brīži, kad rokas nolaižas. Tomēr māmiņa savam bērnam vienmēr būs vislabākā, lai cik daudz laika viņai būtu bērnam un cik daudz iespēju viņa var sniegt. Un bērnam visbūtiskāk un nozīmīgāk ir izjust mātes mīlestību. Ja tā ir, tad grūtības ir iespējams pārvarēt daudz vieglāk.
Psiholoģiski uzņemties pilnu atbildību par savu bērnu vai bērniem vienai ir daudz grūtāk nekā, ja to būtu iespējams darīt kopā ar mīļoto cilvēku. Un šī doma par atbildību var nogurdināt pati par sevi, jo īpaši, kad reizē ir jāpaspēj bērniem sniegt pietiekama uzmanība, strādāt un vēl veikt mājas soli, kurā ietilpst arī aizsērējušās izlietnes savešana kārtībā. Bērniem emocijas mainās daudzreiz dienā un mātei jāspēj būt pacietīgai un pielāgoties katrai konkrētai situācijai, lai arī reizēm dienas beigās var likties – vēl mirklis un tā visa būs par daudz. Bet tad nāk jauna diena, jauni bērnu smaidi un atklājumi.
- Foto: Hemera Photo Clip Art
Bieži vien cilvēkiem liekas, ja sieviete audzina bērniņu viena, tad viņai nepieciešams saņemt daudz un dažādus padomus un ieteikumus, kā audzināt, kā labāk dzīvot. Daļa turklāt nekautrējas pārmest par situāciju, kas izveidojusies vai brīdī, kad sieviete lūdz palīdzību, nevis vienkārši atteikt, bet vēl nolasīt morāli par pašu sievieti, viņas dzīvi, bērniem un jebko, kas ienāk prātā. Tomēr tādos brīžos ir vērts atcerēties, ka visvairāk pārmet tie cilvēki, kas paši ir nelaimīgi vai kuriem tik labi neiet pa savu dzīvīti, un lai to nomaskētu, vieglāk ir kritizēt otru un norādīt uz nepareizībām.
Lai cik bērni ir mīļi, tomēr būtībā sieviete ir viena – kāds piesakās palīdzēt, kāds aiziet, bet pamatos sievietei vienai ar visu jātiek galā – gan priecīgos brīžos, kad gribētos ar kādu dalīties tajā, gan bēdīgos brīžos, kad gribētos, lai kāds palīdz tik ar to galā. Svarīgi sievietei spēt apzināties, ka vislielākā atbildība ir viņai pašai, bet ka kaut vai nelielās devās to ir iespējams dalīt ar citiem. Tādēļ, ka sieviete pati audzina savu bērnu, nenozīmē, ka viņai jāpaliek vienai – ir arī citas draudzenes, ģimenes, kurās ir bērni, ir labi draugi – ir pasākumi, izklaides, atpūta. Gan mājās, gan sabiedrībā sievietei nav jābūt tikai mammai, viņa ir vērtība arī pati pa sevi, un to vienmēr ir vērts atcerēties. Savukārt vēl viena vērtība – sieviete, kurai ir bērniņš, viņa nav vientuļa, pat ja ir viena – viņai ir savas atvasītes, daļa no viņas pašas.
Kā jebkurā situācijā, daudz kas ir atkarīgs no attieksmes – jo uz jebkuru lietu vai notikumu var paskatīties gan pozitīvi, gan negatīvi. Viena sieviete teiks, par ko man tāds sods, bet cita atkal pateiksies par svētību, ka var laist pasaulē bērnu un to audzināt. Visam ir arī savas pozitīvās puses, ko ir vērts sameklēt, uzsvērt un jo īpaši atcerēties brīžos, kad ir grūti. Māmiņai, kura audzina bērniņu viena pati, nekad nav jādiskutē ar vīramāti par to, kā bērnu būtu pareizāk audzināt. Tāpat viņai nav jādomā, ko vīrietim gatavot vakariņās, bet jālutina vien sevi un mazo, nav jārisina neskaitāmi sadzīviskie strīdi par to, kurš šorīt taisīs brokastis, vai kurš izlems, kur brīvdienās atpūsties. Viņa ir tā, kura nolemj vai mainīt plānus pēdējā brīdī vai arī saplānot ceļojumu līdz sīkumiem jau pus gadu iepriekš. Jebkurā situācijā no rīta vienmēr ir izvēle, kā šo dienu dzīvot – izbaudot vai bēdājoties.
Ik pa laikam grūtības var sagādāt tas, ka mūsu sabiedrībā ir pieņemts, ka sieviete ir pilnvērtīga tad, ja viņai blakus ir vīrietis. Bet sievietei ir vērts atcerēties, ka laimīgu mūs nepadara otrs cilvēks, vai atbilstība kādam sabiedrībā noteiktam modelim – piemēram, tam, ka ģimene ir tētis un mamma un bērni - jāmāk novērtēt sevi pašai un būt pašpietiekamai. Tajā pašā laikā sievietei ir jāprot arī pašai sevi novērtēt, ja viņa vēlas atrast savu otro pusīti, jo vīrieši ļoti izjūt, kāda ir sieviete – ierāvusies sevī, problēmu nomākta, vai arī atvērta attiecībām, sieviete, kura ir mīlestības piepildīta.
Likumsakarīgi, ka māmiņa, kura audzina bērniņu viena, tam vairāk pieķeras, velta viņam sevi vairāk nekā, ja attiecībās būtu jāvelta laiks arī vīrietim. Tomēr jāuzmanās ar trauslo robežu, kad bērns sāk aizstāt otru partneri, kad bērnam tiek uzticēts pārāk daudz problēmu un uzticēta pārāk liela atbildība. Jāatceras, ka pieaugušais ir mamma, bet dēls vai meita tomēr ir tikai bērns, lai arī šādās ģimenēs viņi bieži vien daudz ātrāk kļūst saprātīgi un pieauguši.
Attiecībā par bērna tēti psihologi iesaka bērniem izstāstīt patiesību par tēti – jebkādu, bet tā, lai netiktu vainots pats bērns, piemēram, ka vecāki izšķīrās, kad uzzināja, ka bērniņš pieteicies. Bet gan tāpēc, ka bija atšķirīgi uzskati par to, kādai jābūt ģimenei, ka tētis nebija gatavs uzņemties atbildību. Ja bērns reizēm satiek savu īsto tēvu, jārēķinās, ka viņam var būt citi uzskati un skaidrojumi par to, kas un kāpēc ir noticis. Un arī tas bērnam jāmāk izskaidrot.
Jebkurā gadījumā ir labi, ja bērnam ir iespēja regulāri kontaktēties ar kādu vīriešu kārtas cilvēku. Vai tas būtu vectētiņš, krusttēvs, labs draugs vai draudzenes draugs, bet cilvēks, kas ļauj redzēt bērnam arī to, kā uzvedas un izturas vīrieši, iepazīt viņu pasauli. Mamma var būt vislabākā mamma pasaulē, bet viņai nav jābūt mammai un tētim vienā personā. Turklāt jauki, ja māmiņa ar bērnu var būt kopā ar tādām ģimenēm, kādas viņas vēlētos, lai viņas meita vai dēls redz – kāda var būt ģimene, kādas savstarpējās attiecības starp vīrieti un sievieti.
No calis.lv foruma:
„Es it kā tagad arī varētu atpūsties, jo mazie guļ, bet nevaru aizmigt. Arī nakti slikti izguļos, jo jūtos nomākta un bail par to kā tikšu galā viena.”
„Lai bērniņus pieskata kāds tuvinieks vai draudzene. Pasakai, ka jūties nenormāli slikti un tev vajag trīs stundas laika sev. Un aizbrauc uz jūru un vienkārši pasēdi pie ūdens. Gan domas sakārtosies, gan sapratīsi, kur spēkus ņemt.”
„Tad, kad atgūsies no šķiršanās - tad arī sāksi labāk justies. Laiks vajadzīgs, cits nekas te nelīdzēs.”
„Es izturēju. Dzīva esmu. Mazie arī. Nav runa par to - kā. Ir runa par to, ka ir lēmums, ir apstākļi un viss. Bērnu dēļ un sava lēmuma un jaunas dzīves vārdā izdzīvosi tādos apstākļos, kādus agrāk pat nebūtu iedomājusies. Pat to, kādu atvieglojumu tie spēj sniegt...”
„Var visu, ja grib. Galvenais, ka varēsi visu sevi veltīt bērnam, nevis kaut kāda neizdevušos vīrieša pāraudzināšanai.”
„Ar jums abām viss ir kārtībā, jo uztraucaties par saviem bērniem, rūpējaties un mīliet tos. Es varu pateikt to, ka tas pāries. Manas sajūtas mainījās, kad mazajam bija kādi deviņi mēneši, tad, kad viņš sāka rāpot, stabili sēdēt, kad vairāk sāka pats spēlēties utt. Vēl vajag atvēlēt laiku sev, lai kaut dažas stundas nedēļā variet iziet no mājas sapucējušās un darīt ko gribas. Manas sajūtas vēl vairāk uzlabojās tad, kad atsāku strādāt. Tagad manam puisītim ir 2,5 gadi, laiks ir aizskrējis ātri, bet es atceros tās sajūtas, un varu pateikt to, ka daudz kas ir vienkārši mūsu galvā un nevajag visu uztvert tik ļoti saasināti.”
„Vispirms tver dzīvi mierīgāk, protams, primārais ir bērns, bet bērns tomēr iemācās sevi nodarbināttajā laikā, kad ir nomodā, nav jau tā, ka vislu laiku ar viņu ir jāspēlējas - sēdi blakus un velti laiku sev UN nekas traks nenotiks, ja māju pucēsi ik dienas, nevis 3 reizes dienā.”
„Dievs neuzliekot cilvēkam vairāk, nekā viņš spēj panest. Tā kā - noteikti tiksi galā, no sākuma, kamēr aprodi ar situāciju, noteikti būs grūti. Un pēc šķiršanās tomēr ir vērts meklēt atbalstu savā ģimenē.”
„Ja esi jau kaut ko iepirkusi no fundamentālām lietām - ratiņus, sedziņu - tad pirmajā pusgadā neko daudz tev tiešām nevajadzēs. Pusgadu viņš ēd tikai pienu - bērnam ēdiena pirkšana atkrīt, ir iespējams nopirkt smukas nenonēsātas drēbītes par nelielām naudām, nekādas īpašās mantiņas arī pirmajos mēnešos nevajag - ir labāk, ja to mazāk, tas veicina bērna attīstību. Dārgākie varētu būt pamperi. Nu, protams, jāskatās, cik finansiāli smagi Tev ir - vai pašai ēšanai pietiek u.tml.
Kas īsti ir ar bērna tēvu? - lai kas arī noticis starp jums, tomēr viņš IR bērna tēvs, pat ja tās ir vienas nakts attiecības! Atbalstot tēva finansiālā atbalsta nesniegšanu tiek atbalstīta viņa bezatbildība.
Varbūt šī ir iespēja tev mācīties cieņpilni palūgt kādam palīdzību? - Tev dzīvē būs gana iespēju vēl kādam pašai palīdzēt. Starp citu ir cilvēki, kuri dzīvo mājās, varbūt kaimiņos var tuvējā apkārtnē, kas būtu priecīgi, ja kāds viņiem lūgtu palīdzību palīdzēt. Kaut kā iegājies, ka palīdzības sniegšana otru apgrūtina, bet aizmirstam, ka kādu tas var arī iepriecināt! Un es te nerunāju par vēlmi nopelnīt, bet par cilvēka vēlmi būt vajadzīgiem.
Lai veicas! Ieskaties sevī, gan tur atradīsi labāko atbildi sev un savam bērniņam!”
„Esmu vientuļā māte no pirmās dienas. Un esmu pie pārliecības, ka dažreiz ir labāk audzināt bērnus vienai, nevis falšā ģimenē kopā ar marginālu parādību, kas formāli pasē ierakstīts kā vīrs, bet realitātē ir ēna dīvāna stūrī pie TV.”
„Es arī paliku viena grūtniecības 9 mēnesī, man palīdzēja tuvie cilvēki. Un vienmēr atnāk risinājums, neiedomājamākā veidā!”
Iveta Rozentāle
Aprunāties par šīm un citām lietām varat forumos:
Attiecības un psiholoģija
Atbalsta grupas
Komentāri
mani 100% uzrunā šis raksts, katra rindkopa, gan par attieksmi, uztveri, gan par nogurumu, gana rī par to, ka nav jākašķējas ar vīramāti un vīru, kas ir ēna pie tv (ja subjektivitāte tika pamanīta šeit, tad palasi rūpīgi - Iveta neapgalvo, ka tādi ir visi vīrieši).
to ............. jā, es pinīgi piekrītu, es nevaru iedomāties, ka man būtu vēl jāvelta laiks un emocijas vīrietim šobrīd. protams, ir labi, ja vīrietis ir "prodvinutij" un ir kā atbalsts nevis otrs bēbis, kāds bija mans variants..
Mans komentārs: