Cāļa spogulis

Tā ir vienīgā zināmā intrauterīnā sistēma, kas satur hormonus un aizsargā no grūtniecības 5 gadus. Sistēmas darbības pamatā ir ilgstoša, pastāvīgas nelielas progestīna devas izdalīšanās, kas nomāc dzemdes gļotādas proliferāciju, vienlaikus sabiezinot dzemdes kakla gļotādu. Sperma nevar nokļūt dzemdē, tāpēc grūtniecība nevar iestāties. Ir zināms, ka šī metode ievērojami samazina ārpusdzemdes grūtniecības risku. Pastāvīgas dzemdes gļotādas proliferācijas nomākšanas rezultātā izzūd sāpes menstruāciju laikā, menstruāciju laiks ievērojami saīsinās, tās var kļūt pavisam nelielas. Dažreiz menstruāciju laikā novēro vieglu smērēšanos, tās var izzust pavisam. Mirena iedabojas vienīgi uz dzemdi. Tā minimāli ietekmē organismu kopumā. Olnīcu funkcija kopumā nav nomākta. Pēc Mirenas izņemšanas grūtniecība var iestāties jau pirmo mēnešu laikā. Mirena piemērota sievietēm, kuras nevēlas palikt stāvoklī vai grib ieturēt starp vairākām grūtniecībām lielāku pauzi. Kontraceptīvā efektivitāte ir 99.8 - 100%. Šī kontracepcijas metode ir vienlīdz efektīva visām lietotājām.
Mirenas ietekme uz organismu un tās darbības mehānisms nodrošina lielāku efektivitāti un labāku panesamību nekā parasti lietotās intrauternās ierīces, kas satur varu. Mirena ir īpaši efektīva kontracepcijas metode.  Mirena aizsargā no iegurņa iekaisuma.
Uzreiz pēc Mirenas ievadīšanas var novērot asiņainus vai pastiprinātus izdalījumus no dzimumceļiem. Neliela asiņošana var turpināties 10 - 18 dienas. Šai laikā sievietei un viņas partnerim vajadzētu izvairīties no dzimumdzīves.

Mirenu nedrīkst lietot šādos gadījumos:

• Grūtniecība vai aizdomas par to;
• Pašlaik esošas vai recidivējošas iegurņa orgānu iekaisīgas slimības;
• Uroģenitālā trakta lejasdaļas infekcijas;
• Pēcdzemdību endometrīts;
• Aborts ar infekciju pēdējo 3 mēnešu laikā;
• Dzemdes kakla iekaisums;
• Dzemdes kakla šūnu izmaiņas;
• Dzemdes vai dzemdes kakla ļaundabīgi audzēji;
• Nenoskaidrotas ģenēzes pataloģiska dzemdes asiņošana;
• Iedzimta vai iegūta dzemdes pataloģija, tai skaitā fibromiomas, ja tās deformē dzemdes dobumu;
• Stāvokļi, kas saistīti ar paaugstinātu uzņēmību pret infekcijām;
• Akūtas aknu slimības vai aknu audzēji;
• Paaugstināta jutība pret kādu no Mirenas sastāvdaļām.

Mirena nav pirmās izvēles kontracepcijas metode jaunām, nedzemdējušām sievietēm un sievietēm postmenopauzālā periodā ar dzemdes atrofiju.
Pirms Mirenas ievadīšanas jāveic izmeklēšana, kuras laikā ņem iztriepi, veic citus testus, piemēram, dažādu infekciju noteikšanai, ieskaitot seksuāli transmisīvās infekcijas. Ginekoloģisko izmeklēšanu veic, lai noteiktu dzemdes izmērus un novietojumu.
Mirenu var ievadīt septiņu dienu laikā pēc menstruāciju sākuma. To drīkst ievadīt uzreiz pēc aborta, ja nav nekādu dzimumorgānu infekciju. Mirenu nedrīkst ievadīt ne ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. To var nomainīt ar jaunu sistēmu jebkurā cikla laikā.
Blakusparādības
Ir pavisma normāli, ja Mirenas lietošanas laikā izmainās menstruālās asoņošanas cikls.
Dažas sievietes pēc Mirenas ievadīšanas sajūt reiboni. Tā ir normāla fizioloģiska atbildes reakcija.